Satikšanās rudenī... Kāda tā ir, ko nes? Tikšanās laikā, kad daba jau novilkusi savu krāšņo tērpu, kad saulīte aizsegusies ar raudošiem padebešiem un dienas apvilkušas pelēko krēslas svārku. Vai pavasara tikšanās nav skaistākas, daudzsološākas? Jeb tieši otrādi – laikā, kad debesis zemas un tumšas, kad klusumu nereti pārtrauc tikai lietus lāšu mūzika, jauna satikšanās ir kā pārsteidzošs brīnums, kā saules stars negaisa mākoņos un svētku puķe ikdienības vāzē?

Jā, katram ir sava tikšanās reize, un tā var būt skaista, neatkarīgi no gadalaika. Savējā, gaidītā, piedzīvotā.

Pirmie Dzejas krājumu 12. sējuma autori šo tikšanos sāka gatavot jau vasaras ziedonī, pēdējie piepulcējās rudens zelta laikā, un nu, brīdī, kad klauvējam pie ziemas durvīm, varam uzliet smaržīgu tēju un baudīt iepazīšanās prieku.

Lai mūsu garie vakari ir jaunu atklāsmju un piedzīvojumi pilni!