Es Tev uzdāvināšu dāvanu - mūža garumā gatavotu dārgumu, kurā iesaiņoti saulaini rīti, apmākušās dienas un vētrainas naktis, ziedošas pļavas un noslēpumaini meži, kā arī putekļaini un nogurdinoši ceļi, dziļas kupenas un lūstošs ledus, kamanu  liegais slīdējums pār mēness apmirdzētajiem  sniega dimantu laukiem, cīruļu treļļi debesīs un  lidmašīnu dārdoņa, kā arī tanku un lielgabalu  saceltie putekļi, degošu māju dūmi un mirstošu  cilvēku vaidi, bērna acīm zīmētā pasaules aina un  pieaugušā sāpju un rūpju izvagotais vaigs, mātes  mīlošās acis, tēva tā arī nedzirdētie vesera sitieni un  vientulības kurlā auss, Ziemsvētku pīrāgu  bagātība un tikšanās prieks, trūkuma bezspēks un nopūtas, skolēna atklājumi un jautājumi, kā arī  skolotāja viszināšana un ģeķība, gājēja ilgas pēc  mājām un ceļotāja telts atklātā patiesība, jaunības  kaisle un trakums, kā arī mūža vilšanās un zaudējumu bezdibeņi, necaurredzamas miglas ielejas un  sniega un akmeņu lavīnu apdraudētas kalnu nogāzes, veselības un spēka mērķtiecība un  sīkstums, kā arī nāves elpas smacējošais ārprāts,  grēka saulainā nākotne, kurai nekad nav lemts kļūt  par tagadni, un Dieva smaids par cilvēka neticības muļķīgumu.

Es uzdāvināšu Tev dāvanu, pašu vērtīgāko, kas man uz zemes pieder, dāvanu – savu dzīvi!
Vai ņemsi?