Gaisma no debesīm...Tāpat vien vai speciāli - ar nodomu, vēstījumu, dievišķo Mīlestību? Kas ir tas, kas ietver apskāvienā, paļāvībā, padevībā un pazemībā? Tā ir Patiesība, kura runā sirdī, ja sirds atvērta. Atvērta Mīlestībā visam dzīvajam, esošajam, bijušajam un topošajam. Tā ir Patiesība, kuras sinonīms ir: "'Es zinu, ka zinu, tātad ticu." 

Ceļiniek! Apstājies uz mirkli, sadzirdi Klusumu, ieklausies kamenes dziesmā, pavēro tās darbību! Tur ir viss, kas Tev vajadzīgs.Ieskaties mazā bērna acīs vai sniegpārsliņu dejā. Arī tur ir viss. Bērna acis runā par Mīlestību visās tās izpausmēs. Sniegpārsliņas dejo viena otrai, esot katra savādāka. Tik uz mirkli tās pieskaras viena otrai un tad virpuļo tālāk.Tas nekas, ja kāda izkūst jau ceļā - tā nepazūd. Tas nekas, ja kāda izkūst uz mīļotā cilvēka lūpām, matos. Tepat jau viss ir - tik ļaujies sajust, pieņemt un esi atvērts.

Ceļiniek! Ieklausies lietū! Katra lāse Tev vēsta par Mīlestību, - par to mīlestību, kura tieši šobrīd Tev visvairāk vajadzīga, kuru Tu tā gaidi. Tik ieklausies un Tu sadzirdēsi: "Es tepat esmu. Esmu nākusi tieši pie Tevis..." un, ja arī ar pirmo reizi tas neizdodas, izej lietū citreiz - tāpat vien, - ar nodomu ļauties lāsēm sevi mīlēt ar maigumu un pieskārienu. Pacel rokas uz augšu un klusi sevī piedomā: „Dievs, mana sirds ir Tev atvērta, nāc un ieņem savu vietu tajā. Ļauj lietum pieskarties delnām, pirkstiem. Tas nekas, ja ar plaukstām nākas noraust kādu asaru. Mīlestības lietus šodien līst - lai līst. Ar pateicību.

 Un tad Tu paskaties debesīs, ļauj sirdij atvērties, lai tūlīt sajustu, ka esi gaidīts, mīlēts tieši tāds kāds esi. Tu esi Dieva bērns un Tēva rokās jūties droši, pārliecinoši par savu esību un ceļa izvēli.