Cik interesanti, ka gads, kad tapis šis krājums, kurā daudz prieka, pārdomu un sapņu par pavasari, ir nosaukts par gadu bez pavasara! Ziema savās ragavās nebrauca un nebrauca prom, bet kad saule tomēr uzšāva viņas kumeļiem ar savu zeltīto pātadziņu, visi tik ļoti bija sailgojušies pavasara, ka saule centās cik spēka. Un, lai arī visas pazīmes rādīja, ka vasara būs vēsa, un varbūt tieši tādēļ tā pasteidzās un, ar sauli sarunājusi, ieradās jau maijā. Dienas pēkšņi kļuva siltas un naktis arī. Nupat vēl tecēja bērzu sulas, bet pēc dažām dienām jau viss plauka un sāka ziedēt. 

Līdzīgi notika arī ar krājuma veidošanu. Pirmie autori jau ziemā rakstīja par pavasari, bet tad bija ilgāks klusuma brīdis. Un tad, kad pūpolkoks bija pilnos ziedos, pulciņā nāca pēdējie. Viss notika ātri, un vasara bija klāt. Bet nu šis krājums mums ļauj atsaukt atmiņā un varbūt izbaudīt tās jūtas, kurām bija atvēlēts gaužām īss brīdis šajā gadā bez pavasara.

Pūpolkoks, sapņi, pavasaris, cilvēks, dzīve...

Pieci vārdi, bet to saturs? Ko mums katram tie nozīmē? Vai tie ir radoši vārdi? 

Vārdi kā pumpuri raisās, gaišas domas – pavasaris! Ar lielo dabas atmodu, daudzveidību, krāsām, smaržām. Un cilvēku tā vidū ar aicinājumu dzīvot. 

Kāds saturs dzīvei?

Daudz var mācīties no dabas – kā dzīvot. Dvēselei neiegrimt ziemas miegā, kā sēklas briest un dīgst, tā audzēt mīļumu un prieku, ar ko apdāvināt citus. Lai no mums plūst mīlestība kā maijpuķīšu smarža. Pat vēstules varam sūtīt gan uz saules stara, gan māllēpes lapas, gan uz tauriņa spārna vai lietus lāsē rakstītas. Un gājputni... Tie aicina arī mūs katru atgriezties mājās, kopt un sargāt! Būt brīvam. Vieglāk ir būt ārēji brīvam, bet īstā brīvība ir iekšējā. Tajā ir rodama dzīves jēga. Bet ne vienmēr viegli tā rokās dodas, jo... vieglāk ir palaist kaut ko vējā nekā piedošanu lūgt... Tava dzīve pati stāsta, kā tu par to gādā – vai audzē daiļu, vai bradā...

Varbūt lidot uz sapņu spārniem, lidot debesīs, kur pasaule cita? Tiekties vien uz augšu! Un Dievs var tevi uzrunāt gan ikdienas rutīnā, gan dabā.

Vārdi – tie ir mūsu celtniecības materiāls. Tie, no mūsu domām, sapņiem dzimušie, rada mūsu dzīvi.

Lai mums ticības un mīlestības pilni vārdi! Jo visskaistākais gadalaiks ir mīlestības gadalaiks. Cik labi, ka tas var turpināties gada garumā un piepildīt mūsu pavasari, vasaru, rudeni un ziemu!