Esmu nolēmis durvis uz savas dvēseles pagalmu pavērt plašāk, ļaujot pa tām ienākt cilvēkiem, kuri lasa manu dzeju, klausās dziesmas ar paša tekstiem un izrāda neviltotu interesi par manām radošajām aktivitātēm.
Pirms ķēros klāt šim darbam, ilgi prātoju, kā to pasniegt, kuruliterāro žanru tam piedēvēt, jo lūkoju norobežoties no jēdziena memuāri.
Reiz kādā humoršovā dzirdēju atziņu, ka memuāri esot kā grēksūdze pirms došanās pensijā. Man līdz pensijas vecumam vēl pamatīgi jāpaskrien, tāpēc šo darbu iesaku uztvert kā DOMRAKSTU - ar maniem vērojumiem, iespaidiem, secinājumiem un atziņām. Lasot, jums nāksies saskarties ar sava veida neērtībām, jo stāstījums tiks papildināts ar d z e j i s k ā m atkāpēm, lai radītu kaut nelielu romantikas piešprici.