Kas esam mēs? Vai tikai darba skudras, kas dienām, mēnešiem, gadiem veido šo aizraujošo pasauli?

Tikai zīmējot kopā, profesionālas gleznotāja rokas nobāl.

Kopā mēs radām miljoniem alternatīvu gleznu, neskaitāmas pasaules visapkārt – nav divu vienādu kontrastu.

Vienalga, cik tu ļoti vēlētos līdzināties kādam, jūs paliekat pretstati, lai kļūtu par vienu pasauli.

Neskaitāmas pasaules visapkārt, katram savu fantāziju pasaule.

Šajā grāmatā ir mana sapņu pasaule. Ja man nebūtu šo fantāziju, es pārvērstos putekļos, jo tukšums, solitūde, bezcerība piedāvā naktsmājas visiem.

Reiz Nīče teica, ka cilvēks nevar būt pārcilvēks, un reiz šos vārdus apstrīdēju – viens dzejnieks taču var pārvērst vienu ziedlapiņu miljons fantāzijās, tātad pārcilvēki eksistē. Kaut vai uztriepts uz papīra, viens tāds nieka vīrelis ņem un priecē lasītājus. Es vēlētos, lai šajā grāmatā tiktu saprasta mana doma par to, cik haotiska ir pasaule, cik haotiski nemanot esam mēs paši, tajā pat laikā rodot sev mācību, nesvērt godu pēc adreses, mērķus nenoteikt ceļa kartē, jo tu cilvēks nezini, kā izprast haotisko dzīves ritējumu – šodien esi sētnieks, rīt jau karalis, šodien uzkāpi kalnā, rītdien jau ripo lejā. Dzīve ir kā spogulis, jautājums tikai – kā tajā skatīties.