Rīta blāzma atspīd pēc nakts, tā liecina par jaunas dienas sākšanos. Dievs ir radījis gaismu, Viņš ir tas, kas pēc nakts liek uzaust gaišai dienai. Tomēr dziesminieks Dāvids, kurš bija vīrs pēc Dieva sirds, raksta: „Es modināšu rīta blāzmu.” Un raksta to tādā brīdī, kad slēpās no Saula alā. Briesmu brīdī, neziņas brīdī, laikā, kad nevarēja redzēt, kā piepildīsies Dieva apsolījums, ka viņš būs nākamais Izraēla ķēniņš. Kad pat viņa dzīvība bija briesmās. Bet Dāvida ticība un paļāvība uz Dievu mainīja lietas, tā iespaidoja notikumu gaitu, tā veda pretim Dieva apsolījumu piepildījumam. Tiešām, Dāvids modināja rīta blāzmu! Kā ir teikts: „...cik stipriem tad jums jābūt svētā dzīvē un dievbijībā, gaidot un pasteidzinot Dieva dienas atnākšanu...” (2. Pēt. 3:11,12).

Ja arī vēl ir nakts, ja vēl neredzam, kad un kā Dievs izkārtos mūsu lietu, mēs varam un mums vajag modināt rīta blāzmu – gaidīt un pasteidzināt Dieva dienas atnākšanu. Dieva dienu mūsu personīgajā dzīvē, to dzīvē, kurus Dievs mums devis, draudzes dzīvē, tautas dzīvē. To dienu, kad piedzīvosim gaidīto uzvaru, lai saņemtu spēku, gudrību un vadību iet atkal pretim nākamajai. Un tā uz priekšu, kamēr Dievs dos mums laiku un uzdevumu šeit uz zemes.

„Es dziedāšu par Tevi slavas dziesmas tautu vidū”, jo vispatiesākā lieta ir Dieva slavēšana. Dievs ir pelnījis godu un slavu daudz vairāk, kā mēs to vispār spējam aptvert un izsacīt. Mēs varam kļūdīties, lūdzot par sevi un par citiem. Mēs varam kaut ko nepareizi saprast, domāt un runāt. Taču mēs nekļūdīsimies, Dievu slavējot. Viss Viņā ir pelnījis slavu un godu, visi Viņa darbi ir taisni un patiesi. Bet, jo vairāk mēs atzīstam patiesību, jo brīvāki kļūstam būt un dzīvot Dieva gaismā, Dieva kārtībā, Dieva spēkā un godībā. Un mūsu uzdevums ir „modināt rīta blāzmu”, ja arī šķiet, viss ir tumšs un bezcerīgs. Mūsu ticība Dieva atklātajai patiesībai par Viņu un par mums izlauž ceļu cauri dēmoniskajai tumsai un meliem, ļauj atnākt Dieva dienai. Tas ir mūsu uzdevums un darbs, jo ir lietas, ko Dievs mūsu vietā nedarīs. Un, ja mēs to nedarīsim, tad arī tas paliks neizdarīts...

Šīs grāmatas autori ir piedzīvojuši un raksta gan par savas dzīves tumšajiem brīžiem, gan par iziešanu Dieva gaismā. Viņu dzejas un liecības ir kā skanīga arfa, kas modina rīta blāzmu, kas dzied slavas dziesmu Dievam un reizē palīdz arī mums mācīties to darīt arvien noteiktāk un pilnīgāk. Lai varam darīt šo patiesi drošo lietu – slavēt un godināt Dievu, tikt patiesības pārveidoti un ieraudzīt, ka esam vienas miesas locekļi, katrs savādāks, ar savu uzdevumu, bet tādi, kuri esam vienoti un mīlam viens otru. Lai Kristus gods un ilgu piepildījums ir mūsu mērķis, mūsu patiesā vēlēšanās, lai brāļa un māsas uzvaras ir mūsu laime. Lai redzam ar Jēzus acīm un Viņš mīl ar mūsu sirdi un strādā ar mūsu rokām. Un tā, „līdz kamēr mēs visi sasniegsim vienību Dieva Dēla ticībā un atziņā, īsto vīra briedumu, Kristus diženuma pilnības mēru” (Efez. 4:13).

Paldies katram autoram par viņa atsaukšanos Dieva aicinājumam un katram lasītājam par atvērtu sirdi veidoties Kristus līdzībā!