Pirms gada nācu pie jums ar savu pirmo dzejas grāmatiņu „Smilšu pulkstenī iestrēdzis laiks”. Esmu ļoti laimīga un pateicīga saviem lasītājiem, jo saņēmu daudz labu vārdu un sapratu, ka manas dzejas vārsmas cilvēkiem ir vajadzīgas, ka tās rod atbalsi jūsu sirdīs un es nedrīkstu uzrakstīto savtīgi paturēt sev – pats Dievs ir vēlējis, lai mana dzeja „dotos pasaulē”.
Šoreiz pie jums nāku ar dziļas mīlestības un pateicības vārdiem, kuri ierakstīti manas „Dvēseles dienasgrāmatā”. Šī grāmata ir veltījums maniem vismīļākajiem cilvēciņiem – meitām Ausmai un Lāsmai, dēlam Arvim, manai mātei un Jurģim, draugiem, kuri mani labi pazīst un bieži ir kopā ar mani. Taču tā ir dāvana arī visiem tiem brīnišķīgajiem cilvēkiem, kurus esmu satikusi internetā – mana dzeja ir dziļa pateicība viņiem par sapratni, labestību un uzmundrinājumu, un es cieņā noliecu galvu viņu priekšā.