G. Pūpolvalkas pasakas un leģendas ir latviešu folklorā un literatūras tradīcijās balstīti darbi; tie ir nevis jau zināmu pasaku un teiku apdarinājumi vai stilizējumi, bet patstāvīgi sacerējumi. Autore izmantojusi tradicionālu materiālu, mākslinieciskos paņēmienus un līdzekļus, lai radītu savu tēlu pasauli, arī tad, kad pieminējusi konkrētas vietas (Kurzemi, Ventspili, Ventu u.c.).

Autorei piemīt veiklas stāstītājas dotības, darbu valoda ir izkopta un vijīga. Šīs pasakas un leģendas vairāk domātas pieaugušajiem lasītājiem, bet daļa piemērota arī bērniem. Tēlainā veidā tās rada pagātnes ainu, pauž vitālu dažādu laikmetu un paaudžu tuvības izjūtu.

Domāju, ka grāmata galvenokārt varētu saistīt Ventspils puses ļaudis, jo ir taču interesanti lasīt leģendas par sevi un sev tuvām vietām un parādībām.Kaut arī tās ir mūsdienu autores fantāzijas un spalvas radītas, tajās jaušama arī tā realitātes daļa, kas padara gan folkloras, gan rakstnieka sacerētas leģendas tik pievilcīgas lasītājam, kurš tajās sazīmē sev pazīstamas vietas un norises.

Māra Cielēna
(rakstniece, redaktore)