Inese, kā un kāpēc radās ideja veidot kopkrājumu?

Inese Tora: Šobrīd esmu gaidīšanas periodā, – kāda būs grāmatiņa „Dvēseles acīm noglāstot” un kā to uzņems lasītāji.
Jā, pēdējā laikā dzejdari apvienojas, lai izdotu kopkrājumus. Arī es tiku aicināta tajos piedalīties. Bet, tā kā man jau ir pašai savas grāmatiņas, tad vairāk piesaistīja tāda kopkrājuma izveide, kur nav tik daudz dalībnieku, lai katra autora devums būtu spilgtāks.

Kā atradāt grāmatas līdzautorus?
Vasarā Ievas Trimalnieces izlolotajā dzejdariem veltītajā pasākumā Raudas muižā pie jaukās namamātes Aijas Slavītes un arī Majoros Dzejas dienu ievada pasākumā, tiekoties ar dvēseliski radniecīgiem cilvēkiem, sarunās radās ierosme apvienoties kādiem trijiem autoriem un veidot kopkrājumu. Par to runāju ar Egīlu Dambi. Viņš atsaucās, un mēs uzrunājām mākslinieci Elitu Ābeli, jo viņas darbi visvairāk saistīja. Elita tūlīt piekrita zīmēt šim kopkrājumam un arī ievietot tajā savas sakrālās dziesmas. Mani piesaistīja ideja apvienoties šādā „komandā”, jo vienas un tās pašas domas mēs katrs izsakām citādāk, bet vēl interesantāk ir pavērot, kā vienu un to pašu ideju vai domu cilvēki aplūko – no vīrieša un no sievietes skatu punkta.

Kā izkristalizējās grāmatas tēma un nosaukums?
Par grāmatas galveno tēmu izvēlējāmies Dvēseles tēmu un septembra beigās uzsākām apkopot dzeju un prozas darbus, jo šajā grāmatiņā būs arī Egīla Dambja prozas darbiņi. Katrs savai iedaļai grāmatā izvēlējāmies savu nosaukumu, un, tos apkopojot, grāmatas nosaukums „Dvēseles acīm noglāstot” izkristalizējās it kā pats no sevis. Centāmies uzklausīt viens otra domas, divas reizes tikāmies pie Elitas mājās, otrajā reizēm ar mums bija arī projekta vadītājs Aivars Gulbis. Ir liels prieks iepazīties ar radošiem cilvēkiem. Ceru, ka grāmatiņa būs skaista, jo tajā būs daļiņa no visu mūsu dvēselēm – manas, Elitas, Egīla un arī Aivara, jo arī viņš mums palīdzēja ar saviem ieteikumiem. Piekritīsiet, ka līdzīgi domājoši cilvēki paši it kā atrod cits citu, laikam jau tas ir liktenis vai Dievs, kas saved kopā šos cilvēkus. Esmu priecīga, ka iepazinos ar mākslinieci Elitu Ābeli.

Kādas ir turpmākās ieceres par grāmatu izdošanu?
Tagad man ir vēlēšanās apkopot savus dzejoļus par eņģeļu tēmu, bet par apvienošanos ar citiem autoriem – vēl padomāšu.

Dace, kā Tu izdomāji organizēt kopkrājuma veidošanu?

Dace Solovjeva: Veidot kopkrājumus man piedāvāja Līga no „Mana grāmata” komandas. Viņa bija dzirdējusi par kādām manām idejām, bet tās, protams, vēl nebija nopietnas... Ilgi domāju un, izlemjot, ka šobrīd savu divu mazo dēļ nez vai varēšu visu apvienot, naktī sapņoju, kā griežos dejā, bet apkārt lēni, lēni krīt lielas sniegpārslas. Pirmā grāmatas nosaukuma ideja bija „Ar sniegpārsliņām dejojot!”, bet nu ir izkristalizējusies uz „Sniegpārsliņu dejā”.

Kā Tu atradi kopkrājuma autorus?
Autorus meklēju un uzrunāju gan internetā, gan savu draugu lokā. Secinot, ka daudziem no viņiem katram latam ir svars, izvēlējāmies grāmatai mīkstos vākus, un uzreiz radās pavisam cita piekrišana un vēlme piedalīties!

Kā jūties, kad krājums izveidots un grāmata jau ir tipogrāfijā?
Kopprojekts „Mana grāmata” ļauj man justies „dzīvai” – jūtos kā lācis, kurš pamodies no miega. Dažiem nav noslēpums, ka mana rutīna izjuka, jo izlēmu, ka mums ar vīru katram savs ceļš ejams, bet, pateicoties tieši šim kopprojektam, nav īsti laika ļauties dzīves apcerēm pat vakarā!

Kādi ir Tavi turpmākie plāni kā kopkrājumu koordinatorei?
Pašai vēl ir ideja tā kārtīgi veidot pagastu/novadu tematiskās grāmatiņas un gada tematisko grāmatiņu izlasi – katrai svētku dienai, katram gada laikam. Bet pagaidām tās jau tikai idejas.
Bet nopietnākā ideja ir pavisam cita, apsveru domu dažiem lieliskiem autoriem sponsorēt viņu grāmatiņas!

Ko Tu vēlētos pateikt „Mana grāmata” saimei?
Citus uzmundrinu nepadoties, jo uz mums paļaujas! Un mīlēt autorus, jo „Mana grāmata” un autori ir kā cimds ar roku, ja nav cimda, roka salst, ja nav rokas, cimdam maza nozīme!