Esmu dzimusi, augusi un palikusi uzticīga Latgalei – manai mīļajai Zilo ezeru un Balto bērzu zemei. Tāpat arī latviešu valodas un literatūras skolotājas profesijai, kurā strādāju jau 27. gadu. Agrāk – Ludzas rajona, tagad – Kārsavas novada Mežvidu pagastā aizritējusi mana bērnība un jaunība, un tagad jau "iekāpts" 46. gada ritējumā. Uzskatu, ka mana lielākā bagātība ir mani bērni: dēls Arvis un meitas Ausma un Lāsma, kā arī cilvēki, kurus savā dzīves gaitā esmu satikusi un no kuriem daudz mācījusies. Mani vistuvākie cilvēki, draugi un paziņas, mani skolēni un pavisam nejauši manas Dzīves garāmgājēji. Pirmās dzejas rindas tika uzrakstītas jau pasen – pamatskolas gados, taču tā īsti Dzejas mūza pie manas mājas un sirds durvīm pieklauvēja 2007. gadā. Mana dzeja – tās ir sāpes un prieki, laimes dzirkstis un sāpju asaras. Tā ir daļiņa no manas dzīves, mana mīlestība, ko tagad dāvinu jums! Visiem tiem, kam zvaigznes acīs un sirdī dāvinātāja prieks…