Mūsdienās arvien biežāk pieaug interese par novadu vēsturi un kultūru, jo valsts vēsture kopumā ir pārāk vispārināta, detalizēti neizpētīta un nepilnīgi individualizēta. Latgale ar savu sarežģīto vēsturisko savdabību no šī viedokļa ir nepietiekami apgūts reģions Latvijā. Tamdēļ itin bieži tiek pausti nepamatoti vienpusīgi un tendenciozi priekšstati par šo novadu. Liela nozīme ir arī laika gaitā radītiem stereotipiem. Bet varbūt šos pieņēmumus var pārskatīt un mainīt? Tāpēc jūsu izvērtēšanai gribu piedāvāt nelielu analītiski informatīvo materiālu, kurš palīdzēs gūt dažas jaunas atziņas un nostiprināt izpratni par latgaliešu un visas latviešu tautas vēstures un kultūras kopsakarībām un atšķirībām. Šoreiz runa ies ne tikai par Latgales novadu kopumā, bet galvenokārt par nelielu teritoriālo daļiņu – Ezernieku pagastu un mazliet plašāk.
Šeit Dievs pie kājām cilvēkam nolicis visā apvidū gleznaināko ezeru, ko sauc par Ežezeru. Tas ar lielu godu dzejā ierakstīts, dziesmās iedziedāts un gleznās uzgleznots. No tā jau arī nāk šīs apdzīvotās vietas nosaukums, kura ģeogrāfiski atrodas pašos Latvijas dienvidaustrumos, gandrīz 300 km attālumā no galvaspilsētas. Caur gadsimtiem nākusi civilizācija un gara gaisma te ļāvusi izdzīvot un iesakņoties latgalieša sētai ar pierobežai raksturīgo daudznacionālo kultūru, mentalitāti, latgaļu ciltīm piederošu valodu, katolicismu un no tā izrietošām tradīcijām. Lai Latvijas dienvidaustrumu ļaudis un sevišķi jaunatne varētu labāk izprast savas izcelsmes būtību un kopību ar citiem Latvijas novadiem, būtu lietderīgi soli pa solim izsekot vēsturisko notikumu gaitai no tālās pagātnes līdz mūsdienām. Šajā apkopotajā vēstījumā tika izmantoti vairāku autoru agrāk publicētie darbi par Latgales vēsturi, kultūru un saimniecisko darbību. Pagasta notikumu izklāsts veidots pēc Ezernieku pagasta bibliotēkā (vadītāja Lidija Igaune) un vidusskolā uzkrātiem materiāliem, pēc dažām vietējā un republikas presē ievietotajām publikācijām.
Notikumu un faktu izklāsts balstās arī uz vairāku novadnieku atmiņām par attiecīgu laika posmu. Lielu pienesumu deva skolotāju Irēnas Dimperes, Irēnas Lavrinovičas, Eleonoras Lunes, Broņislavas Andžānes, Staņislavas Belkovskas, bijušās Ezernieku skolas absolventes – Silvijas Ragas, bijušā kultūras darbinieka Ludviga Beinaroviča, bijušā Ezernieku skolas audzēkņa – represētā Konstantīna Pontaka liecības un atmiņas.
Lai šīs atstātās liecības kalpo nākamajām paaudzēm, vairo viņu pašapziņu un patriotisma jūtas par savu novadu.
Veronika Grišāne
"Mana grāmata” pavasaris ir tapis krāšņāks ar Ezernieku pagasta vēstures grāmatas „Kur Ežezers rotājas zils…” iznākšanu. Vēlamies pateikties grāmatas autorei Veronikai Grišānei par lielo ieguldījumu apkopojot un uzrakstot, uz patiesiem vēstures faktiem balstītu darbu Latgales identitātes atspoguļošanai un saglabāšanai. Mūs visus aizkustināja Veronikas kundzes lielā garīgā, fiziskā un materiālā pašatdeve šīs grāmatas tapšanā.
Grāmatas prezentācijas video reportāža no Dagdas TV iknedēļas raidījuma (01.06.2011.) |