Rūpes un mīlestība ir vajadzīga gan valodai, gan cilvēkbērnam, gan tautai. Un tieši no Ēvalda Kivilanda grāmatas „Iecavai 520” lappusēm jūtami staro mīlestība ne tikai uz savas tautas valodu, bet arī uz tās vēsturi, tikumiem un tradīcijām, cilvēkiem un viņu dzīvesgājumu, darbu un mūžā uzkrāto gudrību. Tā ir ikvienas tautas bagātība. Cik daudz to apzināmies, kā izmantojam un godā ceļam? Vai jūtamies bagāti un gandarīti? Jeb domājam, ka citās zemēs, citās tautās tiešām zāle ir zaļāka un dzīve labāka?

Latviešiem vienmēr ir bijuši savas zemes patrioti, cilvēki, kuri domāja un rūpējās par tautu, par tās labklājību un izaugsmi. Reizēm gan tos neievēroja, nepamanīja un tikai tad, kad viņu vairs nebija, apzinājās, cik vērtīgi un dārgi bijuši šie ļaudis.

Pāršķirot Ēvalda Kivilanda ievērojamā vēsturiskā pētījuma pēdējās lappuses, esam pārliecinājušies, ka Iecavas novadam jau izsenis ir laimējies ar darbīgiem, gudriem un uzņēmīgiem cilvēkiem. Taču šī bagātība tā arī varētu gulēt aizmirstības dzīlēs, ja šodien nebūtu sava novada un tautas patriota neatlaidīgā darba, meklējot un pētot vēstures avotus, atrodot un intervējot vecākās paaudzes ļaudis – pagātnes lieciniekus. Pateicoties Ēvaldam Kivilandam, gan paši iecavnieki, gan arī ļaudis citās mūsu valsts malās ir ieraudzījuši, ka Iecavas novads ar savu vēsturi, saviem cilvēkiem un dārziem Latvijā ir ļoti spoži mirdzoša pērle gan mūsdienu, gan vēsturiskajā skatījumā. Tā vien gribas pat no attālākiem Latvijas nostūriem atbraukt uz Iecavu, lai satiktos ar tās ļaudīm un redzētu gan cilvēku roku darba augļus, gan Dieva dāvāto dabas bagātību.

Prieks, ka Ēvaldu Kivilandu šajā darbā gan morāli, gan materiāli atbalsta ilggadējais pašvaldības vadītājs Jānis Pelsis ar savu komandu. Tiešām, Iecavā ir satikušies un par savu novadu rūpējas īstie cilvēki! Lai Jums vēl daudz spēka, mīlestības, prieka un Dieva svētības visos darbos sava novada un Latvijas labā!