Ir pienācis laiks mīlēt un man pietiek laika mīlēt. Abas šīs nozīmes ietvertas   kopkrājuma nosaukumā. Ar šo atziņu arī sākas mīlestība, īsta mīlestība, kura spēj  izturēt gan laika, gan grūtību pārbaudījumus. Nesavtīga mīlestība, kura nemeklē savu  labumu un kuru otram nav jānopelna, bet viņš to saņem vienkārši tādēļ, ka tiek mīlēts. Bet kas ir šis otrs? Vai mūsu sirds ir kā šaurs vienistabas dzīvoklītis, kur pietiek vietas tikai mīlestībai uz vienu? Jeb tā ir kā plaša māja, kur var patverties arī vientuļie, bāreņi, bezpajumtnieki un citu nemīlētie? Un cik krāsām bagāta mūsu mīlestība, cik prasmīga savos... Lasīt vairāk

Mans novads ir tik mazs kā svēteļa ligzda, un tomēr tās ir manas mājas, kur varu atgriezties. Te varu klausīties, kā upē krīt rasa un smilgas starā savas dziesmas sienāži spēlē. (G. Leja)   Brocēnu novads – viens no jaunākajiem novadiem Latvijā, kuru izveidoja 2001.  gada nogalē. Brocēnu novadu šķērso Rīgas – Liepājas šoseja, dzelzceļa līnija, kas sekmē novada attīstību. Mūsu novads izceļas ar savu skaisto apkārtni – tā teritorijā ir daudz mežu un skaistu ezeru. Šeit var apskatīt vairākus nozīmīgus   kultūrvēsturiskus arhitektūras pieminekļus, ar kuriem iepazīsieties mūsu grāmatā. Mēs novadā esam bagāti ar... Lasīt vairāk

Sveiks, Mīļo lasītāj! Ceru, ka grāmatiņa radīja gandarījumu, ka mums pasaulē ir mīlestība, un bez tās nu nekā! Šī jau ir otrā manis koordinētā grāmatiņa, un ceru, ka šī spēja likt skanēt arī tavai sirds melodijai tāpat, kā iepriekšējā spēja iegriezt visus sniegpārsliņu dejā! Un ceru, ka, lasot šo mīlestības pilno grāmatu, dzima jauni sapņi, kuriem novēlu pārtapt realitātē! Bet ne visiem, jo tad vairs nemaz negribēsies sapņot, ja realitāte būs skaistāka par sapņiem!... Lai Tev, lasītāj, šī grāmatiņa top kā ceļrādis... Ceļrādis uz pavasari... Jo nākamo reizi griezīsim valsi ābeļziedos... Dace... Lasīt vairāk

G. Pūpolvalkas pasakas un leģendas ir latviešu folklorā un literatūras tradīcijās balstīti darbi; tie ir nevis jau zināmu pasaku un teiku apdarinājumi vai stilizējumi, bet patstāvīgi sacerējumi. Autore izmantojusi tradicionālu materiālu, mākslinieciskos paņēmienus un līdzekļus, lai radītu savu tēlu pasauli, arī tad, kad pieminējusi konkrētas vietas (Kurzemi, Ventspili, Ventu u.c.).   Autorei piemīt veiklas stāstītājas dotības, darbu valoda ir izkopta un vijīga. Šīs pasakas un leģendas vairāk domātas pieaugušajiem lasītājiem, bet daļa piemērota arī bērniem. Tēlainā veidā tās rada pagātnes ainu, pauž vitālu dažādu laikmetu un... Lasīt vairāk

Ar dzeju esmu tikusies jau pavisam agrā bērnībā, jo mamma to mēdza man lasīt priekšā un vēlāk mudināja mācīties no galvas. Jau pirmskolas vecumā klausījos un apguvu ne tikai četrindes, bet pat veselas poēmas gan latviešu, gan krievu valodā. Tagad saprotu, ka mamma manī ielika labu pamatu veiksmīgām skolas gaitām un dzīvei: klausoties bagātīgo dzejas valodu, tiku pie plaša vārdu krājuma un prasmes izteikties, vingrinājās atmiņa, veidojās manas jūtas un pasaules uzskats. Mācoties skolā Jelgavas pusē, Svētē, allaž piedalījos izteiksmīgās runas konkursos. Ne pamatskola, ne vēlāk vidusskola man nedeva ierosmi dzejot. Es deklamēju, nevis rakstīju. Kad... Lasīt vairāk

Esam veldzējušies brīnišķīgas grāmatas lappusēs – brīnišķīgas, jo virs zemes nav nekā cēlāka, skaistāka un ilgotāka par mīlestību. Mīlestība atnes uz zemes Debesu elpu un vada mūs uz Debesīm. Mīlestība ir atbilde dzīves Jautājumam. Skaista atbilde, bet nereti grūta atbilde. Jo to jāatbild katram pašam, nevis jāgaida, ka otrs atbildēs mums. Un bieži vien mīlestības vietā gribas atbildēt ar paštaisnību, aizstāvēšanos, uzbrukumu, attaisnošanos, vainas un vainīgā meklēšanu un vēl tūkstots un vienu atbildi, tikai ne ar mīlestību. Jo mīlestība reizēm prasa pazemošanos, sevis aizliegšanu, vērtību pārvērtēšanu, skatīšanos tālāk par... Lasīt vairāk

Esam lidojuši kopā ar cīruļiem cauri negaidīti uznākušam dzīves putenim, cēlušies augstu pretim saulei, lai apzeltītu pelēkās dienas malu, devušies līdz pat zvaigznēm patiesības meklējumos, lai neapmaldītos kaisles ilūzijā, kas tikai tumsā daiļa, bet gaismas pasaulē nav atrodama, ieskatījušies sirdī, vai caurvējam nav durvis vaļā un domām sēnalas vien dotas. Un brīžos, kad dzīve medus vietā uz maizes sinepes uzsmērējusi, mācījušies prieku, pacietību un audzējuši smaržīgu puķi dvēselē, lai varam iziet cauri tuksnesim un svinēt dzīvi. Jā, tik augstas debesis pār mūsu dzīvi plestas, tik tāls lidojums sapņiem. Un tik tumšai naktij... Lasīt vairāk

Vecā gada siltais atvadu rokas spiediens vēl saglabājis siltumu ne tikai manā plaukstā, bet arī manā dvēselē, kad jau jaunais – 2012. gads, tik tikko sākdams savu ceļu uz šīs zemes, līksmi smaidot, vēlīgi sniedz man pretī savu vēl nesastrādāto roku, atnesdams jauno dzejoļu krājumu "Sirds nebeigs mīlēt" Dzejoļu krājumam "Sirds nebeigs mīlēt" ir sava vēsture un, tāpat kā katram dzīvam cilvēkam, sava vieta un sūtība. Tas dzima rudenī. Žēl, pat neizsakāmi sāpīgi, bija atvadīties no vasaras. "Paliec, nu paliec, vēl vasara mana, /Kāpēc tu tiecies vējam līdz skriet?" krūtīs, apmulsusi, čukstēja sirds. Bet laika plūdums, ko noteicis Dievs, pirms... Lasīt vairāk

Tu varbūt pat nenojaut, cik brīnišķīga ir tā mīlestības Mantija, ar kuru tevi ir apsedzis Debesu Tēvs. Mantija, kuras dēļ visa tava dzīve ir tāda, kāda tā ir. Tava dzīve brēc uz tevi un saka: tu esi kaut kas vairāk! Tas, cik tev ir jāizcieš ļaunuma, parāda to, cik spēcīga un nozīmīga ir šī neredzamā Mantija. Kamēr tu dvēselē izžuvis klauvē pie cilvēku durvīm, gaidīdams atbiras, tikmēr eņģeļi noliec galvu tavā priekšā – tik liela ir Dieva Mantija, kas tevi sedz... Kamēr tu mokies neziņā par šīs dzīves jēgu, kāds cits to ņem un lieto tavā vietā. Garīgajā sfērā tava Mantija ir spoža un tā pasaka visu par tavu dzīves jēgu,... Lasīt vairāk

Esmu dzimis un uzaudzis gleznainajā Zilo ezeru zemē, Rēzeknes pusē. Nevēlos teikt – Latgalē, jo manā skatījumā Latvija ir viens veselums, un es neizprotu dalījumu novados. Varbūt arī tāpēc rakstu gan dzeju, gan dziesmu tekstus tikai latviešu literārajā valodā, nevis kādā no dialektiem. Nereti tieku pārprasts, jo galvenokārt rakstu no vārdiņa – ES. Lasītājam šķiet, ka viss pateiktais ataino manu dzīvi, manas izjūtas. Reizēm ir arī tā, bet man tīk iejusties arī kādā izdomātā tēlā. Varbūt tāpēc, ka mans radošais elks ir dziedātāja Alla Pugačova, kura reiz ir teikusi, ka priekšnesums jāpasniedz no sava vārda, jāliek klausītājam... Lasīt vairāk